Daudzi vecāki ir dzirdējuši par Montesori izglītības programmām, tomēr ne visi zina, ka Montesori pieeja var tikt izmantota arī mājokļa labiekārtošanā. Mūsu novērojumi liecina, ka nereti vecāki, paši to neapzinoties, jau praktizē dažus no Montesori pamatprincipiem mājas telpu iekārtojumā. Visbiežāk tas notiek intuitīvi, vērojot sava bērna vajadzības un pielāgojot vidi tā, lai bērns noteiktas lietas spēj paveikt pats.
Neatkarīgi no tā, vai esat jau pieredzējis Montesori metožu praktiķis vai vēl tikai sperat savus pirmos soļus šīs filosofijas izzināšanā, dalāmies ar, mūsuprāt, svarīgākajiem Montesori mājas vides iekārtošanas pamatprincipiem un novēlam, lai šī metode sniedz ieguvumus arī jūsu ģimenei.
Ko nozīmē “iekārtot telpas pēc Montesori metodes”?
Marija Montesori ir radījusi konceptu sagatavota vide, kuras primārais mērķis ir palīdzēt bērnam kļūt neatkarīgam no pieaugušā, kā arī veicināt viņa patstāvīgu mācīšanos un izpēti. Tas nozīmē, ka pieaugušajam ir jāspēj palūkoties uz telpu bērna acīm un jāsagatavo vide, lai tā ir bērnam droša, pieejama un saistoša. Šādā vidē nav nepieciešamības aizrādīt bērnam “Neaiztiec to!” vai “Nekāp tur!”. Tieši pretēji – bērns visu var aiztikt un ar visu darboties, jo telpas iekārtojums to paredz un atbalsta.
Apskatīsim dažas Montesori iedvesmotas mājokļa telpas, lai saprastu, kādas mēbeles un priekšmeti mums ir nepieciešami un kā tos labāk izvietot, domājot par bērna drošību un neatkarības veicināšanu.
Bērnistaba:
- Uz grīdas novietots matracis vai grīdas gulta, kurā mazulis pats saviem spēkiem var iekāpt un izkāpt.
- Atvērtā tipa plaukts ar dažām aktivitātēm – brīvi pieejams, pārskatāms, interesi rosinošs.
- Grāmatu plaukts, kurā ir iespējams izvietot grāmatas ar vāku uz priekšu, vai grāmatu groziņš.
- Atvērtā tipa drēbju skapis ar plauktiem un pakaramajiem, kurus bērns var aizsniegt. Der arī grozs ar 2 – 3 ikdienas apģērba komplektiem, kas atbilst sezonai. Pārējās drēbes var glabāt citā skapī.
- Pilna auguma spogulis, kas kalpos par palīgu ģērbjoties.
- Zems krēsliņš, pufs vai spilvens – vieta, kur piesēst, lai uzvilktu zeķes vai palasītu grāmatas.
Virtuve:
- Zems plaukts, skapis vai atvilktne, kur bērns tiek klāt saviem šķīvjiem, krūzei un galda piederumiem. Vēlams izmantot īstus traukus, kuri var arī saplīst, tādejādi bērns mācīsies uzmanīgi nest šos priekšmetus.
- Kāpslītis, kas palīdz bērnam aizsniegt virtuves galda virsmu, izlietni un asistēt vecākiem ēdiena pagatavošanas darbos.
- Zems galdiņš un krēsliņš uzkodu brīžiem.
- Ēdienreizēm, kad visa ģimene sēž kopā pie pusdienu galda, – agstāks krēsls, uz kura bērns var apsēsties pats.
- Galda paliktnis ar atzīmēm, kur novietot šķīvi, krūzi un galda piederumus.
- Ja ir iespēja, tad kopā ar bērnu varat dārzā noplūkt ziedus un novietot tos vāzē, padarot ēdienreizi īpašu.
Vannas istaba:
- Kāpslītis, lai aizsniegtu izlietni.
- Zems soliņš, uz kura pakāpties, lai iekāptu vannā un, kad apgūta podiņmācība, lai sasniegtu lielo tualetes podu.
- Spogulis, kas ir bērnam pieejamā vietā.
- Bērnam pieejam dvieļu pakaramais
- Netīrās veļas grozs
- Ja vannas istabas platība atļauj, var arī izmantot speciālu roku mazgāšanas galdu jeb staciju (atvērtā tipa plaukts ar tajā iestrādātu vietu ūdensbļodai un dvieļu pakaramajam).
Viesistaba:
- Zemi atvērtā tipa plaukti aktivitātēm.
- Bērna augumam pieejams galdiņa un krēsliņa komplekts (bērnam ir jāspēj novietot pēdas uz grīdas).
- Ja esat nolēmuši veidot zīmēšanas un rokdarbu zonu viesistabā, der padomār par to, lai vajadzīgie materiāli ir ērti sasniedzami. Var paredzēt nelielu atvilktņu komplektu, kur stāvēs zīmuļi, papīrs u.tml. piederumi. Mazākiem bērniem aktivitātes var salikt pa paplātēm, paredzot vienu paplāti līmēšanas darbiem, otru – zīmēšanai u.t.t.
- Paklāji, kas ir viegli izritināmi. Tos izmanto, lai iezīmētu zonu bērna aktivitātēm. Savukārt, kad tie netiek vairs izmantoti, tos var uzglabāt turpat viesistabā novietotā grozā.
Priekšnams:
- Zemi āķi bērna augstumā, kur viņš pats var pakarināt savas virsdrēbes un somu.
- Apavu plaukts (der arī kaste) – svarīgākais, lai bērns pats var nolikt un paņemt savus apavus.
- Zemi plaukti vai arī grozi aksesuāriem – cepurēm, cimdiem, šallei, saulesbrillēm u.t.t.; šajos plauktos var paredzēt vietu arī mutautiņiem, matu sprādzēm vai, piemēram, saules aizsargkrēmam.
- Pilna auguma spogulis.
- Zems krēsliņš/soliņš – lai bērns uz tā pats var apsēsties un uzvilkt/novilkt apavus.
Pamatprincipi, ko ņemt vērā.
- Bērna augumam atbilstoši. Izvēlies mēbeles, kuras bērns varēs izmantot bez citu palīdzības – galdus un krēslus, kas ir atbilstošā augstumā. Piemēram, atskaites punkts, izvēloties krēslu, – bērna kājām ir stabili jāsniedzas līdz grīdai. Labs risinājums ir mēbeles, kas “aug līdzi” bērnam jeb kuru konstrukcija ir transformējama.
- Telpa no bērnu perspektīvas. Apsēdies uz grīdas katrā mājokļa telpā, lai saprastu, kā tā izskatās no bērnu skatu punkta. Iespējams, zem plauktiem ir uzmanību piesaistoši vadi; varbūt nav aizklāti elektrības kontakti vai saredzi nepieciešamību pēc logu slēdzenēm. Novieto visus nedrošos priekšmetus tur, kur bērns tiem netiks klāt! Novērtē, vai plaukti ir bērnam pieejami, vai nav pārbāzti. Mēģini “iekāpt sava bērna kurpēs” un paredzēt, ko viņš vēlētos telpā darīt – vai viņš tajā var kustēties un rotaļāties droši un patstāvīgi?
- Neatkarība. Labiekārto māju, domājot par to, kā tas atvieglos bērnam ikdienu. Piemēram, novieto kāpsli pie virtuves virsmas, turot uz tās atbilstoša izmēra ūdens krūku un glāzi, lai bērns pats sev var ieliet ūdeni. Aktivitātes un materiālus izkārto uz paplātēm vai lēzenos grozos, lai bērns izvēlēto aktivitāti var paņemt no plaukta kā vienotu kopumu.
- Saistošas aktivitātes. Piemeklē bērna vecumam un attīstībai piemērotas rotaļlietas vai attīstošos materiālus un izvietot tos atvērtā tipa plauktos, nevis slēgtās kastēs vai skapī. Tas bērna acij būs krietni pievilcīgāk. Seko līdzi bērna attīstībai – aktivitātes, kuras bērns vairs neizmanto, aizstāj ar jaunām, kas potenciāli varētu radīt interesi.
- Mazāk ir vairāk. Izvieto plauktā tikai dažas uz to brīdi bērnam aktuālas aktivitātes. Tas palīdz bērnam koncentrēties un nepārslogo viņa nervu sistēmu.
- Vides skaistums. Vienmēr, iekārtojot telpu, padomā arī par estētisko aspektu – bērns to izbaudīs un mācīsies arī savā turpmākajā dzīvē uzturēt skaistu apkārtējo vidi. Parūpējies par bērna acu augstumā izvietotiem mākslas darbiem, dzīvajiem augiem un citiem elementiem, kas telpu padara skaistu un mājīgu.
- Vieta visam, un viss savā vietā. Maziem bērniem piemīt īpaši izteikta kārtības izjūta un viņi lieliski apgūst, kur stāv katrs priekšmets. Noteikti būsi pamanījis arī ar savu bērnu, ka bērns, piemēram, neatlaidīgi norāda tev, lai uzkarini viņa mēteli tieši tur, kur tu to paņēmi un nekur citur. Attiecīgi, ja mēs mājās uzturam kārtību un parādām, ka katrai lietai ir sava vieta, bērns to lieliski apgūst un praktizē.
- Glabā un maini. Montesori metode aicina veidot mantu glabātuves, kas ideālā gadījumā bērnam nav redzamas vai ir neinteresantas un uzmanību nepiesaistošas. Šajā glabātuvē ir jātur tās lietas, kas uz doto mirkli nav aktuālas, bet var kļūst aktuālas pēc kāda noteikta laika vai noteiktā vecumposmā/attīstības posmā.
Deivisa S. Montesori mazulis. – Latvijas Mediji, 2020.
https://veikals.latvijasmediji.lv/shop/product/1010