PAĻAUŠANĀS UZ BĒRNA DABISKAJĀM SPĒJĀM
Ungāru pediatres Emmijas Pikleres (1902-1984) pieejas pamatā ir cienīt katra bērna individuālo kustību attīstības tempu, nesteidzinot un nestimulējot, bet paļaujoties uz bērna iekšējo vēlmi kustēties.
Kad zīdainis mācās velties, rāpot, stāvēt vai staigāt, viņš ne vien apgūst kustību, bet arī spēju mācīties. Mazulis to paveic pats, eksperimentējot un pārvarot grūtības, reizē piedzīvojot prieku un gandarījumu par saviem panākumiem.
Pieaugušo (vecāku) uzdevums ir nodrošināt attīstībai atbilstošu vidi un uzticēties bērnam. Tā vietā lai liktu bērnu pozās, kuras viņš vēl nav apguvis, vecākiem būtu jānodrošina vide, kas ir pietiekami plaša, droša un aicinoša un kurā bērnam ir pieejamas vecumposmas aktuālas rotaļlietas un aprīkojums. Bērnam nepieciešama vecāku vai citas piesaistes personas klātbūtne, saņemot atbalstu un iedrošinājumu, tomēr tikpat būtiski ir dot bērnam laiku un telpu un neiejaukties viņa plānā.
Ja nodrošināsim bērniem pietiekami daudz vietas un iespēju kustību brīvībai, viņi pārvietosies tikpat skaisti un graciozi kā dzīvnieki: veikli, vienkārši, pārliecinoši un dabiski.
– Emmija Piklere
VISLABĀKĀ VIETA IR GRĪDA
Grīda Pikleres mācībā ir bāze bērna izziņas procesiem. Tā ir stabils, drošs un kustības brīvību veicinošs pamats, kas kombinācijā ar papildu elementiem rada ļoti pateicīgu vidi bērna attīstībai.
Uz grīdas var izvietot bērna vecumam un spējām atbilstošas rotaļlietas. Sākumā viegli satveramas mantiņas, kuras bērns droši var bāzt mutē, košļāt un mest. Vēlāk grīda var pārtapt par lielisku šķēršlu joslu, uz kuras novietot kādu paaugstinājumu, Pikleres trijstūri u.tml.
SAISTĪTIE BLOGA RAKSTI
Pikleres pieeja rotaļu vides iekārtošanā
Viens no Emijas Pikleres pieejas pamatelementiem ir kustību brīvība, kas visveiksmīgāk var tikt realizēta apstākļos, kad bērnam tiek piedāvāta plaša, droša un uz izziņu aicinoša rotaļu vide. Šajā bloga rakstā noskaidrosim, ko nozīmē brīvas bērna kustības, un apskatīsim veidus, kā iekārtot Pikleres iedvesmotu rotaļu vidi mājās (…)